Kur iztērēts pusmiljons, neparāda

Palielināt attēlu

«Te ir pāris spoguļu. Vienu manīju priekštelpā, viens bija vannasistabā, taču nekādu kristālu nebija,» Neatkarīgajai stāsta eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesbiedrs Imants Freibergs.

Sīkāk, kā iekārtots par nodokļu maksātāju naudu izremontētais un apmēbelētais eksprezidentes dzīvoklis, ne viņa pati, ne dzīvesbiedrs, ne atbildīgās institūcijas nestāsta. Žurnālistiem pēc sešu stundu nīkšanas pie 450 tūkstošiem latu izmaksājušā dzīvokļa, gaidot ierašanos, apskate tā arī netika atļauta. Kādu brīdi pēc žurnālistu promiešanas dzīvokli apskatīt ieradās I. Freibergs viens pats.

Darbu pasūtītāji no uzņēmuma Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pēc sazināšanās ar eksprezidenti pirmdien mainīja viedokli, ka, ņemot vērā V. Vīķes-Freibergas privātumu, dzīvokļa remonta tāme publiskota netiks – uz jautājumiem par tāmi tikšot sniegtas atbildes likumā noteiktajā 15 dienu laikā, bet tie jāuzdodot rakstiska iesnieguma formā. Par to, vai šādi būs iespējams iegūt detalizētu informāciju, gan jāšaubās, jo VNĪ juristi vēl šo jautājumu skatot. "Tas ir pašu juristu rokās – jāskatās, kā viņi rīkosies. Mēs nevaram zīlēt kafijas biezumos, bet tajā pašā laikā mēs nesakām, ka informāciju nesūtīsim," izvairīgs ir VNĪ preses sekretārs Mārtiņš Kaprāns.

Piemēram, uz Vakara Ziņu galvenā redaktora vietnieces Gunas Kārkliņas pirms trim nedēļām rakstveida iesniegumā pausto lūgumu iepazīstināt ar eksprezidentes dzīvokļa remonta un labiekārtošanas izdevumu tāmi VNĪ atbildēja ļoti formāli, nosūtot vispārīgu informāciju par to, cik maksājusi, piemēram, apkures un ūdensapgādes tīklu iebūvēšana. Tomēr tikai detalizēta tāme ar, piemēram, izvēlētās santehnikas vai gaismas ķermeņu ražotāja un izmaksu uzskaitījumu, ļautu spriest par to, cik pamatoti iztērēts teju pusmiljons latu. No VNĪ skopās informācijas saprotams, ka lauvas tiesu – 329 744 latus – izmaksājuši tieši materiāli. Zināms, ka būvnieku aprindās klīst runas, piemēram, par dārgu sarkankoka paneļu izmantošanu dzīvokļa sienu apdarē.

"Jautājums par eksprezidenta dzīvokļa izmaksām ir pilnīgi leģitīms, bet tādā gadījumā jābūt vienādai attieksmei pret visiem," Neatkarīgajai neoficiāli izteicās kāda V. Vīķei-Freibergai pietuvināta persona, ar to domājot, ka līdzīgu dzīvokli ieguvis arī atjaunotās Latvijas Republikas pirmais prezidents Guntis Ulmanis. 1995. gadā izcēlās skandāls par eksprezidentam izremontēto dzīvokli, kad atklājās, ka tajā ir ekskluzīvi priekšmeti, piemēram, kristāla spoguļi, ziepju trauks no kristāla un tualetes papīra turētājs par teju 100 latiem.

Gandrīz 200 kvadrātmetru lielajos V. Vīķes-Freibergas apartamentos ir sešas istabas un garderobe eksprezidentes tērpiem. Izremontētajā dzīvoklī ir divi darba kabineti – viens paredzēts bijušās prezidentes vajadzībām, otrs viņas sekretārei Karīnai Rāviņai-Vimbai, turklāt dzīvoklī ir salons, viesistaba, guļamistaba un ēdamistaba. Eksprezidentes dzīvoklis atrodas piektajā stāvā tieši virs G. Ulmaņa dzīvokļa, bet blakus tam ir uzņēmums Staedel Hanseatic, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma un finanšu jautājumiem. Lai nokļūtu līdz piektajam stāvam, jākāpj pa 106 pakāpieniem, taču šajā namā vēl pirms kara iekārtots pasažieru lifts.

VNĪ izvairās no skaidra formulējuma, ka eksprezidente devusi atļauju sīkāku ziņu atklāšanai par dzīvokli, ja tā būtu – varētu izdarīt secinājumu, ka tieši V. Vīķes-Freibergas iebildes bijušas pamatā informācijas neatklāšanai. Par to liek domāt notikumu gaita – pirmdien VNĪ zvanījusi V. Vīķes-Freibergas sekretāre, nododot eksprezidentes viedokli, ka jautājums par tāmes publiskošanu ir VNĪ kompetencē un, "ja likums to paredz, tā ir jāpublisko, ja neparedz – nav." Tajā pašā dienā VNĪ preses sekretārs paziņoja par gatavību atbildēt uz rakstveidā iesniegtiem jautājumiem par tāmi. "Ne jau mēs esam atteikušies , bet šodien esam saņēmuši no eksprezidentes sekretāres viedokli, kurā viņa iesaka rīkoties, kā ir likumā. Mēs no sākuma bijām uzsvēruši privātās dzīves jautājumu, jo pati prezidente to bija akcentējusi," vakar VNĪ nostāju skaidroja M. Kaprāns.